Raksti
Latvijas sabiedrības nākotne
Mūsu valsts nākotne un lielākās cerības uz labāku dzīvi mūsu cilvēkiem ir mūsu bērnu rokās. Viņi ir īstais avots, kas mūs iedvesmo tiekties pēc labākas nākotnes Latvijai.
Ņemot vērā pašreizējās demogrāfiskās tendences, Latvijas nākotne ir nomācoša. Ilgākā laikposmā šo tendenču ietekme būs jūtama visā sabiedrībā, sākot ar ekonomisko attīstību un sociālo saskaņu un beidzot ar nacionālo drošību. Ja pašreizējā virzība netiks pagriezta pretējā virzienā, mēs varam ne tik tālā nākotnē sasniegt robežu, aiz kuras procesi būs kļuvuši neatgriezeniski.
Aplūkosim dažus faktus un tendences:
Pirmkārt, Latvijas iedzīvotāju pieaugums ir negatīvs, proti, 2011.gadā mirušo skaits uz 1000 cilvēkiem par 4,8 pārsniedza jaundzimušo skaitu. Tas nozīmē 9,1 jaundzimušo un 13,9 mirušos uz 1000 iedzīvotājiem. Kopējais dzimstības rādītājs ir 1,34 bērni uz vienu sievieti. Savukārt zīdaiņu mirstības rādītājs ir 6,6 mirušie uz 1000 jaundzimušajiem.
Otrkārt, sabiedrību katastrofāli novājina emigrācija no Latvijas, ko rada labāka un augstāk apmaksāta darba iespējas citur, kā arī citi sociāli, ekonomiski un ģeogrāfiski apstākļi. Konkrēti - Latviju atstāj 2,34 emigranti no 1000 iedzīvotājiem, un to labprāt darītu arī daudzi citi, ja viņiem būtu šāda iespēja.
Kā vēsta Francijas ziņu aģentūra AFP, "2011.gada tautas skaitīšana atklāja, ka Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis no 2,2 miljoniem 2000.gadā līdz tikai 2,0 miljoniem pērn, mazliet vairāk nekā desmit gadu laikā samazinoties par 13 procentiem. Vēl sliktāk, ja nekas netiks paveikts izbraukšanas apturēšanai, līdz 2030.gadam iedzīvotāju skaits var samazināties līdz 1,6 miljoniem, liecina nesen veikts Ekonomikas ministrijas pētījums.”
Starp Latviju atstājušajiem cilvēkiem ir tās labākie prāti, augsti izglītoti un prasmīgi profesionāļi. Viņu aizbraukšana ne tikai samazina valsts iedzīvotāju skaitu, tā arī būtiski iedragā ekonomisko izaugsmi. Latvijas ziemeļu un rietumu kaimiņi turpinās vilināt imigrantus no Baltijas ar savu daudz augstāko ienākumu līmeni, nepieciešamību pēc labi izglītota, prasmīga darbaspēka, labāku veselības aprūpes un izglītības sistēmu, dāsnāku sociālo "spilvenu" un spožāku nākotni, ko tās var piedāvāt saviem pilsoņiem, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos pašu valstīs.
Sacensība starp attīstītajām valstīm izglītotu un prasmīgu darbinieku piesaistīšanā no citām zemēm pieaug, un pašreizējā emigrācijas statistika rāda, ka Latvija un citas Baltijas valstis zaudē daļu no saviem apdāvinātākajiem iedzīvotājiem. Ja šīs demogrāfiskās tendences turpināsies, un tas notiks, ja nekavējoties netiks īstenoti koriģējoši pasākumi, Latvijas ekonomikas nākotne nebūs cerīga.
Ko iespējams darīt? Uzskaitīsim dažus soļus, kas var sekmēt Latvijas demogrāfisko rādītāju stabilizāciju vai uzlabošanos:
Visupirms ir nepieciešams nodrošināt labāku aprūpi mūsu bērniem. 2012.gada beigās 8095 bērni Latvijā nedzīvoja kopā ar saviem bioloģiskajiem vecākiem; iemesli ir dažādi: nāve, bērnu pamešana, alkoholisms un ļaunprātīga vecāku varas izmantošana. No šiem 8095 bērniem, kas palikuši bez bioloģiskajiem vecākiem, 5050 dzīvo kopā ar aizbildņiem, 1155 - audžuģimenēs, bet 1890 – bērnunamos. Daudzi filantropiski orientēti un gādīgi ļaudis ir atvēlējuši savu laiku un naudu, lai radītu labdarības organizācijas, kas palīdz izglītības un veselības aprūpes jomā tiem bērniem, kam veicies mazāk nekā viņu pašu bērniem. Viņi šiem bērniem un viņu ģimenēm ir pavēruši labākas dzīves iespēju, ļaujot cerēt, ka šie bērni kļūs par laimīgiem, produktīviem pilsoņiem, kas beigu beigās dos savu ieguldījumu sabiedrības labklājībā.
Ilzei Golverei, kas pati ir bārene, aizbildne un Latvijas Audžuģimeņu biedrības (LAB) dibinātāja un vadītāja, tika jautāts, kā aizbildņi jūtas, kad uzņemas ilgtermiņa rūpes par bērniem, kas palikuši bez bioloģiskajiem vecākiem. Viņa atbildēja: "Ir dažādi dzīves ceļi, dažādi viedokļi par aizbildņiem un aizbildnībā pieņemtiem bērniem, par viņu attiecībām. Bieži šī izšķiršanās ir emocionālu jūtu vadīta, kad cilvēks nespēj būt vienaldzīgs pret bērna ciešanām, sāpēm un bezpalīdzību, kad vienkārši vēlies palīdzēt, pateikt kādus nomierinošus vārdus... Pat ja emocijas ir galvenais dzinulis, mums vienmēr ir jāatceras pats galvenais, - ka šie cilvēki ir pasnieguši roku bērniem, kuri alkst pēc mīlestības, sapratnes, pozitīvas attieksmes. Bērnam atkal ir mājas, ģimene un tuvi cilvēki, kurus var saukt par savējiem. Pieņemot savā aprūpē bērnu, ir vienmēr jābūt gatavam saskarties ar daudzām grūtībām – bērna nedrošību, neuzticēšanos, aizbildņa jūtu un darbu saderības kontrolēšanu, arī ģimeniskās vides un jaunu attiecību veidošanu savā starpā. Mēs nevaram gaidīt no bērna sajūsmas pilnu reakciju uz mūsu labo gribu, tā vietā ir jābūt pacietīgiem, ļoti uzmanīgiem attiecību veidošanā. Tas ir ilgstošs, pakāpenisks process – lai atvērtu bērnu sirdis un ar savu attieksmi dziedētu dzīves cirstās rētas. Tam var būt nepieciešami gadi.”
Viens no svarīgākajiem soļiem šo bērnu stāvokļa uzlabošanai ir mazināt institucionālās aprūpes īpatsvaru. Tas nozīmē ar labākiem ekonomiskiem stimuliem palielināt aizbildņu un audžuģimeņu lomu, un mazināt bērnunamu nozīmi. Ir mulsinoši, ka resursu piešķīrumu ziņā prioritāte ir bērnunami, nevis aizbildņi un audžuģimenes. Pašreiz Latvijas pašvaldības un valsts, kas ir lielākie bērnu labklājības finansētāji, maksā no 300 līdz 800 latiem mēnesī viena bērna uzturēšanai bērnunamā. Savukārt aizbildņu ģimene, kas ir bez vecākiem palikuša bērna likumīgais aprūpētājs (62 procenti no visiem aprūpētajiem Latvijā), saņem tikai 38 latus mēnesī un vēl 32 latus mēnesī katra bērna uzturam. 2007.gadā Labklājības ministrija aplēsa, ka optimāla summa aizbildnim būtu 170 latu par viena bērna aprūpi mēnesī. 2008.gadā ministrija izstrādāja koncepcijas projektu, kas paredzēja palielināt pabalstus aizbildņiem, tomēr tālaika ekonomiskās krīzes dēļ Ministru kabinets šo dokumentu neapstiprināja.
Tā ir milzīga nevienlīdzība, ko būtu jākoriģē, lai vairāk bērnu augtu gādīgās un mīlošās audžuģimenēs, nevis bērnunamos. Šīs nevienlīdzības sakarā var uzdot vienkāršu jautājumu: vai jūs gribētu, lai par jūsu bērnu rūpējas gādīgā ģimenē ar mazām izmaksām, vai arī bērnunamā, kur izmaksas ir daudz lielākas? Protams, bērnunami vienmēr būs nepieciešami, jo diemžēl vienmēr būs arī negribēti bērni ar smagiem attīstības traucējumiem, kuriem labākā aprūpe var tikt sniegta tikai īpašos aprūpes namos.
Otrkārt, nepieciešams radīt finansiālus stimulus, kas mudinātu ģimenes atļauties vairāk bērnus. Konstruktīvi priekšlikumi varētu būt bērnu pabalsti visā agrās bērnības posmā, bezmaksas medicīniskā aprūpe un labāki kreditēšanas noteikumi jaunlaulātajiem vai topošajiem vecākiem. Šādi stimuli varētu arī palīdzēt atturēt Latvijas iedzīvotājus pamest savu dzimteni un iedrošināt jau aizbraukušos atgriezties savā dzimtenē.
Treškārt, jaundzimušajiem un zīdaiņiem jānodrošina augstāki veselības aprūpes standarti (2011.gadā reģistrēti 6,6 nāves gadījumi uz 1000 jaundzimušajiem). Labākas izglītības iespējas, kas sekmē, nevis kavē audzēkņu radošumu, var ievērojami veicināt veselīgāku, uz inovācijām orientētu un produktīvu pilsoņu veidošanos.
Ceturtkārt, mums ir nepieciešama gudra imigrācijas politika, kas ņem vērā Latvijas kultūras specifiku un darbaspēka vajadzības, lai nodrošinātu integrētāku un harmoniskāku sabiedrību.
Piektkārt, jāizveido ikgadējas sabiedriskās atzinības balvas izciliem filantropiem un aprūpētājiem, ieskaitot aizbildņus un audžuģimenes, kas vislabāk iemieso nesavtības un rūpju garu.
Gan eksperti, gan valdības ierēdņi jau vairākus gadus atzīst demogrāfijas jautājuma nozīmību. Tomēr problēma turpina pastāvēt. Viens ceļš, kā virzīties uz priekšu, būtu radīt efektīvu partnerību starp valdības vadītājiem un nevalstiskajām organizācijām, kā arī ieinteresētajiem filantropiem, lai rastu reāli īstenojamu risinājumu šim latviešu tagadnei un nākotnei ļoti kritiskajam jautājumam.
Neskaitāmi pētījumi ir apstiprinājuši, ka veselības aprūpe un izglītība agrā bērnībā ir ļoti svarīgi aspekti bērnu labklājībai un izaugsmei, lai viņi kļūtu par veselīgiem, produktīviem un labi izglītotiem cilvēkiem. Viens no tiem ir 2012.gadā publicēts Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kurā teikts: "Ģimenes un sabiedrības iesaistīšanās bērnu agrīnajā izglītībā un aprūpē var ievērojami uzlabot mazu bērnu agrīnās attīstības pieredzi. Turklāt tā var šo attīstību paātrināt un mazināt ģimenes negatīvā fona ietekmi.”
Šīs idejas ir akcentētas un detalizēti aplūkotas nesen izdotajā Pola Tafa (Paul Tough) grāmatā "How Children Succeed: Grit, Curiosity and the Hidden Power of Character" ("Kā bērni kļūst par veiksminiekiem: Izturība, ziņkāre un rakstura apslēptais spēks").
"Smadzeņu daļa, ko visvairāk ietekmē agrīns stress, ir prefrontālā smadzeņu garoza, kas regulē domāšanu un uzvedību. Ja šī daļa ir cietusi, kas ir ļoti raksturīgs nabadzībā augušiem bērniem, ir grūtāk apspiest neproduktīvus instinktus. Pētījumi apliecina, ka vecāku vai aprūpētāju gādība agrīnā vecumā palīdz pretoties stresa bioķīmiskajai ietekmei," šīs grāmatas recenzijā 2013.gada janvārī raksta žurnāls "The Economist".
Diemžēl Eiropas Savienības Statistikas biroja "Eurostat" ziņojums liecina, ka 43,6 procenti Latvijas bērnu ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Tas ir ļoti satraucoši!
Lai Latvija pilnībā realizētu savu potenciālu, tai ir pilnībā jākoncentrējas uz demogrāfijas jautājumiem. Nepieciešams pieņemt efektīvākus likumus un noteikumus, kā veidot jaunus finansiālus stimulus, lai stabilizētu un tad palielinātu iedzīvotāju skaitu. Latvijas cerība uz ilgtspējīgu, labklājīgu nākotni ir pilnībā atkarīga no tās cilvēkiem un īpaši no bērniem. Mazapdzīvotās teritorijās katra indivīda veselība, izglītība un labklājība attiecīgās kopienas attīstībai izmaksā vairāk nekā blīvāk apdzīvotās vietās. Tādējādi īpašu nozīmi iegūst programma, kas palīdzētu Latvijas tautai, īpaši tās bērniem, kļūt par veselīgiem, izglītotiem, inovatīviem un produktīviem pilsoņiem.
Radīt vīziju un vērtības, kas var vienot un saliedēt cilvēkus, neļaujot jaunatnei ieslīgt cinismu valgos - tas ir nepārvērtējami svarīgi. Gruzdošo cinismu sekmē uz iekalšanu balstīta un radošumu slāpējoša izglītības sistēma; nemitīgi klātesošas korupcijas apzināšanās, kas gan, šķietami samazinās; arī caurskatāmības trūkums, kas mazina līdzdalību sabiedriskajā sfērā un var galu galā novest pie emigrācijas. Lielāka iejūtība pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, iecietība pret citādo, atšķirību izpratne un integrācija, līdzsvarotākas attiecības starp visu pilsoņu garīgajām un materiālajām bagātībām, īpaši runājot par veiksmīgākajiem, kā arī lielāka caurskatāmība visās valdības, pilsoniskajās un korporāciju lietās ir cildeni un ļoti sasniedzami mērķi.
Ja tev, lasītāj, rūp nākotnes Latvija – zeme, kam ir liels potenciāls, bet šobrīd nepietiek resursu visām vajadzīgajām programmām, lūdzu, rīkojies – kontaktējies ar saviem vēlētajiem pārstāvjiem. Pieprasi viņiem pieņemt likumus un noteikumus, kas būtu labvēlīgi tagadnes un nākotnes aizbildņiem, audžuģimenēm un nelabvēlīgo ģimeņu bērnu aprūpētājiem, lai šie bērni varētu uzaugt veselīgākā vidē. Šie jautājumi ir sarežģīti, un ir jāatrod līdzsvars starp dažādām vajadzībām un finansiālajām iespējām. Mums ir jāturpina izstrādāt un iedzīvināt likumus un noteikumus, kas sabalansētu bioloģisko vecāku vajadzības, kuri var vēlēties atgūt savus bērnus, ar aizbildņu interesēm, kas ar mīlestību rūpējas par saviem pieņemtajiem bērniem un nevēlas no tiem šķirties; jābūt arī iespējai izraudzīties atbildīgus aizbildņus no brīvprātīgajiem, neuzliekot pārmērīgus ierobežojumus, kā arī jāattīsta nepieciešamā infrastruktūra, ieskaitot bāriņtiesas un sociālos darbiniekus, kas ļautu labāk risināt konfliktus un ieviest dzīvē šos likumus un noteikumus.
Mēs, apakšā parakstījušies, ļoti lūdzam palīdzēt visus nevienaldzīgos Latvijas cilvēkus, kas vien to spēj - finansiāli, ar dāvinājumiem vai brīvprātīgā darba veidā - jebkurai no nevalstiskajām organizācijām, kas atbalsta Latvijas bērnus no nelabvēlīgām ģimenēm; tādas ir, piemēram, "Ronald McDonald House Charities", Latvijas Audžuģimeņu biedrība, Latvijas Bērnu fonds un daudzas citas. Tā jūs sekmēsiet Latvijas nākotnes uzplaukumu.
"Ronald McDonald House Charities" direktore Vija Tirzmale
Latvijas Bērnu fonda viceprezidente Vaira Vucāne
Eiropas Skautu fonda priekšsēdētāja vietnieks Dr. Juris Ulmanis
Latvijas Audžuģimeņu biedrības vadītāja Ilze Golvere
Hamids Ladjevardi
— 8. aprīlis 2014
Mūsu valsts nākotne un lielākās cerības uz labāku dzīvi mūsu cilvēkiem ir mūsu bērnu rokās. Viņi ir īstais avots, kas mūs iedvesmo tiekties pēc labākas nākotnes Latvijai.
Ņemot vērā pašreizējās demogrāfiskās tendences, Latvijas nākotne ir nomācoša. Ilgākā laikposmā šo tendenču ietekme būs jūtama visā sabiedrībā, sākot ar ekonomisko attīstību un sociālo saskaņu un beidzot ar nacionālo drošību. Ja pašreizējā virzība netiks pagriezta pretējā virzienā, mēs varam ne tik tālā nākotnē sasniegt robežu, aiz kuras procesi būs kļuvuši neatgriezeniski.
Aplūkosim dažus faktus un tendences:
Pirmkārt, Latvijas iedzīvotāju pieaugums ir negatīvs, proti, 2011.gadā mirušo skaits uz 1000 cilvēkiem par 4,8 pārsniedza jaundzimušo skaitu. Tas nozīmē 9,1 jaundzimušo un 13,9 mirušos uz 1000 iedzīvotājiem. Kopējais dzimstības rādītājs ir 1,34 bērni uz vienu sievieti. Savukārt zīdaiņu mirstības rādītājs ir 6,6 mirušie uz 1000 jaundzimušajiem.
Otrkārt, sabiedrību katastrofāli novājina emigrācija no Latvijas, ko rada labāka un augstāk apmaksāta darba iespējas citur, kā arī citi sociāli, ekonomiski un ģeogrāfiski apstākļi. Konkrēti - Latviju atstāj 2,34 emigranti no 1000 iedzīvotājiem, un to labprāt darītu arī daudzi citi, ja viņiem būtu šāda iespēja.
Kā vēsta Francijas ziņu aģentūra AFP, "2011.gada tautas skaitīšana atklāja, ka Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis no 2,2 miljoniem 2000.gadā līdz tikai 2,0 miljoniem pērn, mazliet vairāk nekā desmit gadu laikā samazinoties par 13 procentiem. Vēl sliktāk, ja nekas netiks paveikts izbraukšanas apturēšanai, līdz 2030.gadam iedzīvotāju skaits var samazināties līdz 1,6 miljoniem, liecina nesen veikts Ekonomikas ministrijas pētījums.”
Starp Latviju atstājušajiem cilvēkiem ir tās labākie prāti, augsti izglītoti un prasmīgi profesionāļi. Viņu aizbraukšana ne tikai samazina valsts iedzīvotāju skaitu, tā arī būtiski iedragā ekonomisko izaugsmi. Latvijas ziemeļu un rietumu kaimiņi turpinās vilināt imigrantus no Baltijas ar savu daudz augstāko ienākumu līmeni, nepieciešamību pēc labi izglītota, prasmīga darbaspēka, labāku veselības aprūpes un izglītības sistēmu, dāsnāku sociālo "spilvenu" un spožāku nākotni, ko tās var piedāvāt saviem pilsoņiem, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos pašu valstīs.
Sacensība starp attīstītajām valstīm izglītotu un prasmīgu darbinieku piesaistīšanā no citām zemēm pieaug, un pašreizējā emigrācijas statistika rāda, ka Latvija un citas Baltijas valstis zaudē daļu no saviem apdāvinātākajiem iedzīvotājiem. Ja šīs demogrāfiskās tendences turpināsies, un tas notiks, ja nekavējoties netiks īstenoti koriģējoši pasākumi, Latvijas ekonomikas nākotne nebūs cerīga.
Ko iespējams darīt? Uzskaitīsim dažus soļus, kas var sekmēt Latvijas demogrāfisko rādītāju stabilizāciju vai uzlabošanos:
Visupirms ir nepieciešams nodrošināt labāku aprūpi mūsu bērniem. 2012.gada beigās 8095 bērni Latvijā nedzīvoja kopā ar saviem bioloģiskajiem vecākiem; iemesli ir dažādi: nāve, bērnu pamešana, alkoholisms un ļaunprātīga vecāku varas izmantošana. No šiem 8095 bērniem, kas palikuši bez bioloģiskajiem vecākiem, 5050 dzīvo kopā ar aizbildņiem, 1155 - audžuģimenēs, bet 1890 – bērnunamos. Daudzi filantropiski orientēti un gādīgi ļaudis ir atvēlējuši savu laiku un naudu, lai radītu labdarības organizācijas, kas palīdz izglītības un veselības aprūpes jomā tiem bērniem, kam veicies mazāk nekā viņu pašu bērniem. Viņi šiem bērniem un viņu ģimenēm ir pavēruši labākas dzīves iespēju, ļaujot cerēt, ka šie bērni kļūs par laimīgiem, produktīviem pilsoņiem, kas beigu beigās dos savu ieguldījumu sabiedrības labklājībā.
Ilzei Golverei, kas pati ir bārene, aizbildne un Latvijas Audžuģimeņu biedrības (LAB) dibinātāja un vadītāja, tika jautāts, kā aizbildņi jūtas, kad uzņemas ilgtermiņa rūpes par bērniem, kas palikuši bez bioloģiskajiem vecākiem. Viņa atbildēja: "Ir dažādi dzīves ceļi, dažādi viedokļi par aizbildņiem un aizbildnībā pieņemtiem bērniem, par viņu attiecībām. Bieži šī izšķiršanās ir emocionālu jūtu vadīta, kad cilvēks nespēj būt vienaldzīgs pret bērna ciešanām, sāpēm un bezpalīdzību, kad vienkārši vēlies palīdzēt, pateikt kādus nomierinošus vārdus... Pat ja emocijas ir galvenais dzinulis, mums vienmēr ir jāatceras pats galvenais, - ka šie cilvēki ir pasnieguši roku bērniem, kuri alkst pēc mīlestības, sapratnes, pozitīvas attieksmes. Bērnam atkal ir mājas, ģimene un tuvi cilvēki, kurus var saukt par savējiem. Pieņemot savā aprūpē bērnu, ir vienmēr jābūt gatavam saskarties ar daudzām grūtībām – bērna nedrošību, neuzticēšanos, aizbildņa jūtu un darbu saderības kontrolēšanu, arī ģimeniskās vides un jaunu attiecību veidošanu savā starpā. Mēs nevaram gaidīt no bērna sajūsmas pilnu reakciju uz mūsu labo gribu, tā vietā ir jābūt pacietīgiem, ļoti uzmanīgiem attiecību veidošanā. Tas ir ilgstošs, pakāpenisks process – lai atvērtu bērnu sirdis un ar savu attieksmi dziedētu dzīves cirstās rētas. Tam var būt nepieciešami gadi.”
Viens no svarīgākajiem soļiem šo bērnu stāvokļa uzlabošanai ir mazināt institucionālās aprūpes īpatsvaru. Tas nozīmē ar labākiem ekonomiskiem stimuliem palielināt aizbildņu un audžuģimeņu lomu, un mazināt bērnunamu nozīmi. Ir mulsinoši, ka resursu piešķīrumu ziņā prioritāte ir bērnunami, nevis aizbildņi un audžuģimenes. Pašreiz Latvijas pašvaldības un valsts, kas ir lielākie bērnu labklājības finansētāji, maksā no 300 līdz 800 latiem mēnesī viena bērna uzturēšanai bērnunamā. Savukārt aizbildņu ģimene, kas ir bez vecākiem palikuša bērna likumīgais aprūpētājs (62 procenti no visiem aprūpētajiem Latvijā), saņem tikai 38 latus mēnesī un vēl 32 latus mēnesī katra bērna uzturam. 2007.gadā Labklājības ministrija aplēsa, ka optimāla summa aizbildnim būtu 170 latu par viena bērna aprūpi mēnesī. 2008.gadā ministrija izstrādāja koncepcijas projektu, kas paredzēja palielināt pabalstus aizbildņiem, tomēr tālaika ekonomiskās krīzes dēļ Ministru kabinets šo dokumentu neapstiprināja.
Tā ir milzīga nevienlīdzība, ko būtu jākoriģē, lai vairāk bērnu augtu gādīgās un mīlošās audžuģimenēs, nevis bērnunamos. Šīs nevienlīdzības sakarā var uzdot vienkāršu jautājumu: vai jūs gribētu, lai par jūsu bērnu rūpējas gādīgā ģimenē ar mazām izmaksām, vai arī bērnunamā, kur izmaksas ir daudz lielākas? Protams, bērnunami vienmēr būs nepieciešami, jo diemžēl vienmēr būs arī negribēti bērni ar smagiem attīstības traucējumiem, kuriem labākā aprūpe var tikt sniegta tikai īpašos aprūpes namos.
Otrkārt, nepieciešams radīt finansiālus stimulus, kas mudinātu ģimenes atļauties vairāk bērnus. Konstruktīvi priekšlikumi varētu būt bērnu pabalsti visā agrās bērnības posmā, bezmaksas medicīniskā aprūpe un labāki kreditēšanas noteikumi jaunlaulātajiem vai topošajiem vecākiem. Šādi stimuli varētu arī palīdzēt atturēt Latvijas iedzīvotājus pamest savu dzimteni un iedrošināt jau aizbraukušos atgriezties savā dzimtenē.
Treškārt, jaundzimušajiem un zīdaiņiem jānodrošina augstāki veselības aprūpes standarti (2011.gadā reģistrēti 6,6 nāves gadījumi uz 1000 jaundzimušajiem). Labākas izglītības iespējas, kas sekmē, nevis kavē audzēkņu radošumu, var ievērojami veicināt veselīgāku, uz inovācijām orientētu un produktīvu pilsoņu veidošanos.
Ceturtkārt, mums ir nepieciešama gudra imigrācijas politika, kas ņem vērā Latvijas kultūras specifiku un darbaspēka vajadzības, lai nodrošinātu integrētāku un harmoniskāku sabiedrību.
Piektkārt, jāizveido ikgadējas sabiedriskās atzinības balvas izciliem filantropiem un aprūpētājiem, ieskaitot aizbildņus un audžuģimenes, kas vislabāk iemieso nesavtības un rūpju garu.
Gan eksperti, gan valdības ierēdņi jau vairākus gadus atzīst demogrāfijas jautājuma nozīmību. Tomēr problēma turpina pastāvēt. Viens ceļš, kā virzīties uz priekšu, būtu radīt efektīvu partnerību starp valdības vadītājiem un nevalstiskajām organizācijām, kā arī ieinteresētajiem filantropiem, lai rastu reāli īstenojamu risinājumu šim latviešu tagadnei un nākotnei ļoti kritiskajam jautājumam.
Neskaitāmi pētījumi ir apstiprinājuši, ka veselības aprūpe un izglītība agrā bērnībā ir ļoti svarīgi aspekti bērnu labklājībai un izaugsmei, lai viņi kļūtu par veselīgiem, produktīviem un labi izglītotiem cilvēkiem. Viens no tiem ir 2012.gadā publicēts Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kurā teikts: "Ģimenes un sabiedrības iesaistīšanās bērnu agrīnajā izglītībā un aprūpē var ievērojami uzlabot mazu bērnu agrīnās attīstības pieredzi. Turklāt tā var šo attīstību paātrināt un mazināt ģimenes negatīvā fona ietekmi.”
Šīs idejas ir akcentētas un detalizēti aplūkotas nesen izdotajā Pola Tafa (Paul Tough) grāmatā "How Children Succeed: Grit, Curiosity and the Hidden Power of Character" ("Kā bērni kļūst par veiksminiekiem: Izturība, ziņkāre un rakstura apslēptais spēks").
"Smadzeņu daļa, ko visvairāk ietekmē agrīns stress, ir prefrontālā smadzeņu garoza, kas regulē domāšanu un uzvedību. Ja šī daļa ir cietusi, kas ir ļoti raksturīgs nabadzībā augušiem bērniem, ir grūtāk apspiest neproduktīvus instinktus. Pētījumi apliecina, ka vecāku vai aprūpētāju gādība agrīnā vecumā palīdz pretoties stresa bioķīmiskajai ietekmei," šīs grāmatas recenzijā 2013.gada janvārī raksta žurnāls "The Economist".
Diemžēl Eiropas Savienības Statistikas biroja "Eurostat" ziņojums liecina, ka 43,6 procenti Latvijas bērnu ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Tas ir ļoti satraucoši!
Lai Latvija pilnībā realizētu savu potenciālu, tai ir pilnībā jākoncentrējas uz demogrāfijas jautājumiem. Nepieciešams pieņemt efektīvākus likumus un noteikumus, kā veidot jaunus finansiālus stimulus, lai stabilizētu un tad palielinātu iedzīvotāju skaitu. Latvijas cerība uz ilgtspējīgu, labklājīgu nākotni ir pilnībā atkarīga no tās cilvēkiem un īpaši no bērniem. Mazapdzīvotās teritorijās katra indivīda veselība, izglītība un labklājība attiecīgās kopienas attīstībai izmaksā vairāk nekā blīvāk apdzīvotās vietās. Tādējādi īpašu nozīmi iegūst programma, kas palīdzētu Latvijas tautai, īpaši tās bērniem, kļūt par veselīgiem, izglītotiem, inovatīviem un produktīviem pilsoņiem.
Radīt vīziju un vērtības, kas var vienot un saliedēt cilvēkus, neļaujot jaunatnei ieslīgt cinismu valgos - tas ir nepārvērtējami svarīgi. Gruzdošo cinismu sekmē uz iekalšanu balstīta un radošumu slāpējoša izglītības sistēma; nemitīgi klātesošas korupcijas apzināšanās, kas gan, šķietami samazinās; arī caurskatāmības trūkums, kas mazina līdzdalību sabiedriskajā sfērā un var galu galā novest pie emigrācijas. Lielāka iejūtība pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, iecietība pret citādo, atšķirību izpratne un integrācija, līdzsvarotākas attiecības starp visu pilsoņu garīgajām un materiālajām bagātībām, īpaši runājot par veiksmīgākajiem, kā arī lielāka caurskatāmība visās valdības, pilsoniskajās un korporāciju lietās ir cildeni un ļoti sasniedzami mērķi.
Ja tev, lasītāj, rūp nākotnes Latvija – zeme, kam ir liels potenciāls, bet šobrīd nepietiek resursu visām vajadzīgajām programmām, lūdzu, rīkojies – kontaktējies ar saviem vēlētajiem pārstāvjiem. Pieprasi viņiem pieņemt likumus un noteikumus, kas būtu labvēlīgi tagadnes un nākotnes aizbildņiem, audžuģimenēm un nelabvēlīgo ģimeņu bērnu aprūpētājiem, lai šie bērni varētu uzaugt veselīgākā vidē. Šie jautājumi ir sarežģīti, un ir jāatrod līdzsvars starp dažādām vajadzībām un finansiālajām iespējām. Mums ir jāturpina izstrādāt un iedzīvināt likumus un noteikumus, kas sabalansētu bioloģisko vecāku vajadzības, kuri var vēlēties atgūt savus bērnus, ar aizbildņu interesēm, kas ar mīlestību rūpējas par saviem pieņemtajiem bērniem un nevēlas no tiem šķirties; jābūt arī iespējai izraudzīties atbildīgus aizbildņus no brīvprātīgajiem, neuzliekot pārmērīgus ierobežojumus, kā arī jāattīsta nepieciešamā infrastruktūra, ieskaitot bāriņtiesas un sociālos darbiniekus, kas ļautu labāk risināt konfliktus un ieviest dzīvē šos likumus un noteikumus.
Mēs, apakšā parakstījušies, ļoti lūdzam palīdzēt visus nevienaldzīgos Latvijas cilvēkus, kas vien to spēj - finansiāli, ar dāvinājumiem vai brīvprātīgā darba veidā - jebkurai no nevalstiskajām organizācijām, kas atbalsta Latvijas bērnus no nelabvēlīgām ģimenēm; tādas ir, piemēram, "Ronald McDonald House Charities", Latvijas Audžuģimeņu biedrība, Latvijas Bērnu fonds un daudzas citas. Tā jūs sekmēsiet Latvijas nākotnes uzplaukumu.
"Ronald McDonald House Charities" direktore Vija Tirzmale
Latvijas Bērnu fonda viceprezidente Vaira Vucāne
Eiropas Skautu fonda priekšsēdētāja vietnieks Dr. Juris Ulmanis
Latvijas Audžuģimeņu biedrības vadītāja Ilze Golvere
Hamids Ladjevardi