Aizbildņi un audžuģimenes

Latvijā ārpusģimenes aprūpes veicējiem ir trīs juridiskās formas – aizbildņi, audžuģimenes un institucionālā aprūpe.  Senākā un skaitliski lielāka aprūpes forma ir aizbildņi.

Saskaņā ar Valsts bērnu aizsardzības inspekcijas statistiku par bāriņtiesu darbu 2015.gada 1.janvārī ārpusģimenes aprūpē bija 1 551 bērni, kuri atradās institūcijās, no tiem vecumā no 0 – 3 gadiem 244 (no kuriem 128 zēni un 116 meitenes), vecumā no 4 – 12 gadiem 616 (no kuriem 365 zēni un 251 meitenes) un vecumā no 13 – 17 gadiem 691 (no kuriem 369 zēni un 322 meitenes).

Vienlaikus 2015.gada 1.janvārī Latvijā bija 3 993 aizbildņi, pie kuriem kopumā atradās 4 831 ārpusģimenes aprūpē esošs bērns, un 579 audžuģimenes, kurās kopumā atradās 1 224 ārpusģimenes aprūpē esošie bērni.

Salīdzinoši 2013.gada sakumā aizbildnībā atradās 5100 bērni (63%), audžuģimenēs 1200 bērni (14%), bērnu namos 1900 bērni (23%).

 

Aizbildņiem un audžuģimenēm ir atšķirīgs finansiālais atbalsts un jurisdiskās tiesības aizstāvot aprūpē esošā bērna tiesības.

• Pēc valsts likumdošanas bāreņi vai bez vecāku gādības palikušie bērni ir it kā vienā statusā, taču atkarībā no tā, kādā aprūpes formā tie nonāk, vieniem finansējums ir pietiekams, kamēr otriem tas ir gaužām niecīgs.

Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir 54,07 euro mēnesī neatkarīgi no aizbildnībā esošo bērnu skaita (maksā valsts).

Pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanu apmērs ir 45,53 euro mēnesī (maksā valsts).

Atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu apmērs ir 113,83 euro mēnesī neatkarīgi no tai audzināšanā nodoto bērnu skaita (maksā valsts).

Pabalstu audžuģimenēm bērna uzturam maksa pašvaldības un tas katrā pašvaldībā var atšķirties. Piemēram, Rīgas pilsētas pašvaldības pabalsts bērna uzturam katram bērnam audžuģimenē tiek noteikts 75% apmērā no Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēneša darba algas, kas šobrīd mēnesī ir 240.00 EUR mēnesī.

Tajā pat laika viena berna uzturēšanas bērnu namā valstij izmaksa vairāk 700 EUR mēnesī.

• Otra svarīga atšķirība – aizbildnība ir ilgtermiņa aprūpes forma (līdz berns sasniedz 18 gadu vecumu), kamēr aprūpe audžuģimenēs ir paredzēta tikai īstermiņā (kamēr bērns tiek atgriezts ģimenē vai nodots adopcijā. 

Reālā situācija Latvijā ir tāda, ka bērni audžuģimenēs tomēr atrodas vairākus gadus, tomēr tā joprojām paliek īstermiņa aprūpē un jebkurā brīdī var tikt izskatīts jautajums par adopciju. Šādā situācijā bērniem ir problemātiski veidot drošu stabilu piesaisti ar aprūpes veicējiem, visu laiku ir nedrošība par nākotni.

• Trešā atšķirība - aizbildnībā esošā bērna intereses pārstāv paši aizbildņi. Neskatoties uz to, ka berna intereses un vajadzības vislabāk pārzina personas, ar kurām bērns kopīgi pavada ikdienu, audžuģimenē esošā bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības aizstāv bāriņtiesa. Jautajumus par izglītības un medicīnas pakalpojumiem audžuģimenēs esošajiem berniem ir tiesīgas izlemt bāriņtiesas, faktiski svešas personas.

Uzskaitītās atšķirības liecina, ka aizbildnība ir berniem piemērotāka aprūpes forma, jo tās ir ilgtermiņa attiecības, drošība un skaidrība par nākotni. Tajā pat laika aizbildņi saņem daudz mazāku finansiālu un morālu atbalstu. Lai mazinātu šo nevienlīdzību, Latvijas Audžuģimenu biedrības aktivitātes ir lielā mēra vērtas uz dažāda veida atbalsta sniegšanu tieši aizbildņu ģimenēm.