Ziņas
Es lepojos ar savu vecmammu!
1.Lūdzu aprakstiet savu ģimeni (cilvēku skaitu ģimenē, vecumu, nodarbošanos, u.t.t.)
Mēs ģimenē neesam daudz. Mēs esam 4. Vecmamma, vecākais brālis: Artūrs( 18. gadi), es (16.gadi) un jaunākais brālis: Arnolds(15. gadi). Artūrs šobrīd mācās Rīgas Radošajā industrijas tehnikumā par pavāru. Es mācos 9. klasē un pievēršu uzmanību mācībai, lai iekļūtu labā vidusskolā vai ģimnāzijā. Arnolds iet 8. klasē. Nodarbojas ar basketbolu.
2. Kā Tu nonāci šajā ģimenē?
Bioloģiskā māte atteicās un vecmamma paņēma mūs savā aizbildībā.
3. Kādas bija Tavas pirmās sajūtas ierodoties jauna ģimenē?
Īsti neceros kā iekļuvu, dzirdēju tikai pēc vecmammas stāstījumiem, jo man bija tikai viens vai divi gadi.
4. Kādas bija Tavas visspilgtākās bērnības atmiņas?
Manas spilgtākās bērnības atmiņas ir, kad es pazudu centrāltirgū. Es, brāļi un vecmamma devāmies uz centrāltirgu, neceros kāpēc, bet es vecmammu neklausīju un kaut kur aizgāju, kamēr vecmamma iepirkās. Kad sapratu, ka es pazudu, es sāku raudāt. Pie manis pienāca vīrieties un jautāja, kas notiek, bet es nespēju atbildēt, jo biju nobijies. Viņš man nopirka ievārījuma bulciņu, lai es nomierinos. Es nomierinājos un viņš mani aizveda pie apsarga. Izstāstīju apsargam, kas pa lietu, un atnāca vecmamma man pakaļ. Šo es vienmēr atcerēšos...
5. Vai no draugiem un paziņām jūtu atšķirību attieksme pret Tavu pašreizējo ģimeni?
Nē, nejūtu, esmu ģimenes loceklis un vienam pret otru nav noslēpumi.
6. Kuri brīži ir bijuši visgrūtākie?
Attiecībā pret ģimeni mums grūtības neradās, vienīgi, daži un nelieli strīdi, bet tā grūti brīži nav bijuši.
7. Kam Tu lūdz palīdzību, ja Tev ir kādas problēmas vai grūtības?
Būšu atklāts, palīdzību es vairāk meklēju pie mana vecākā brāļa vai māsīcas, jo kad padoms tiek prasīts vecmammai, sajūtu, ka viņa mani līdz galam nesaprot, neskatoties uz lielo dzīves pieredzi. Lai saprastu un iejusties kādā problēmā, tas ir jāpieredz pašam, bet laika periodos kuros mēs esam auguši ir atšķirīgi.
8. Kuri cilvēki ir vissvarīgākie Tavā dzīvē?
Neskatoties uz lielo gadu starpību, vissvarīgākais cilvēks man ir vecmamma. Viņa bija visos manas dzīves periodos un audzināt trīs bērnus vienai pašai nav viegli. Īsāk sakot, es lepojos ar savu vecmammu. Lai visiem tik izturīgas vecmammas kā manējā!
9. Kādos brīžos Tu esi priecīgs, laimīgs?
Kad jūtos vajadzīgs.
10. Ko Tu novēlētu saviem audžuvecākiem?
Manuprāt, dzīvē pats galvenais ir veselība un laime. Tad nu es novēlu viņai labu veselību un mūžīgu laimi!
11. Kas tavuprāt ir laime?
LAIME ir, kad vīrs atnāk mājās pie sievas, uzdāvina ziedus un noskūpsta par neko. LAIME ir, kad tu lido pa mākoņiem. LAIME ir, kad tu dari to, kas tev patīk, esi kopā ar cilvēkiem, kas liek tev smaidīt.
Intervija ir sagatavota projekta "Ģimeniskā aprūpe -drošais pamats bērna attīstībai" ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.
— 15. aprīlis 2016
1.Lūdzu aprakstiet savu ģimeni (cilvēku skaitu ģimenē, vecumu, nodarbošanos, u.t.t.)
Mēs ģimenē neesam daudz. Mēs esam 4. Vecmamma, vecākais brālis: Artūrs( 18. gadi), es (16.gadi) un jaunākais brālis: Arnolds(15. gadi). Artūrs šobrīd mācās Rīgas Radošajā industrijas tehnikumā par pavāru. Es mācos 9. klasē un pievēršu uzmanību mācībai, lai iekļūtu labā vidusskolā vai ģimnāzijā. Arnolds iet 8. klasē. Nodarbojas ar basketbolu.
2. Kā Tu nonāci šajā ģimenē?
Bioloģiskā māte atteicās un vecmamma paņēma mūs savā aizbildībā.
3. Kādas bija Tavas pirmās sajūtas ierodoties jauna ģimenē?
Īsti neceros kā iekļuvu, dzirdēju tikai pēc vecmammas stāstījumiem, jo man bija tikai viens vai divi gadi.
4. Kādas bija Tavas visspilgtākās bērnības atmiņas?
Manas spilgtākās bērnības atmiņas ir, kad es pazudu centrāltirgū. Es, brāļi un vecmamma devāmies uz centrāltirgu, neceros kāpēc, bet es vecmammu neklausīju un kaut kur aizgāju, kamēr vecmamma iepirkās. Kad sapratu, ka es pazudu, es sāku raudāt. Pie manis pienāca vīrieties un jautāja, kas notiek, bet es nespēju atbildēt, jo biju nobijies. Viņš man nopirka ievārījuma bulciņu, lai es nomierinos. Es nomierinājos un viņš mani aizveda pie apsarga. Izstāstīju apsargam, kas pa lietu, un atnāca vecmamma man pakaļ. Šo es vienmēr atcerēšos...
5. Vai no draugiem un paziņām jūtu atšķirību attieksme pret Tavu pašreizējo ģimeni?
Nē, nejūtu, esmu ģimenes loceklis un vienam pret otru nav noslēpumi.
6. Kuri brīži ir bijuši visgrūtākie?
Attiecībā pret ģimeni mums grūtības neradās, vienīgi, daži un nelieli strīdi, bet tā grūti brīži nav bijuši.
7. Kam Tu lūdz palīdzību, ja Tev ir kādas problēmas vai grūtības?
Būšu atklāts, palīdzību es vairāk meklēju pie mana vecākā brāļa vai māsīcas, jo kad padoms tiek prasīts vecmammai, sajūtu, ka viņa mani līdz galam nesaprot, neskatoties uz lielo dzīves pieredzi. Lai saprastu un iejusties kādā problēmā, tas ir jāpieredz pašam, bet laika periodos kuros mēs esam auguši ir atšķirīgi.
8. Kuri cilvēki ir vissvarīgākie Tavā dzīvē?
Neskatoties uz lielo gadu starpību, vissvarīgākais cilvēks man ir vecmamma. Viņa bija visos manas dzīves periodos un audzināt trīs bērnus vienai pašai nav viegli. Īsāk sakot, es lepojos ar savu vecmammu. Lai visiem tik izturīgas vecmammas kā manējā!
9. Kādos brīžos Tu esi priecīgs, laimīgs?
Kad jūtos vajadzīgs.
10. Ko Tu novēlētu saviem audžuvecākiem?
Manuprāt, dzīvē pats galvenais ir veselība un laime. Tad nu es novēlu viņai labu veselību un mūžīgu laimi!
11. Kas tavuprāt ir laime?
LAIME ir, kad vīrs atnāk mājās pie sievas, uzdāvina ziedus un noskūpsta par neko. LAIME ir, kad tu lido pa mākoņiem. LAIME ir, kad tu dari to, kas tev patīk, esi kopā ar cilvēkiem, kas liek tev smaidīt.
Intervija ir sagatavota projekta "Ģimeniskā aprūpe -drošais pamats bērna attīstībai" ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.