Ziņas
Mirkļi ģimenē. Jauniešu - Ivetas un Gitas stāsts
Gita: Nākam no desmit bērnu ģimenes. Mani un manus piecus brāļus un māsas aizbildniecībā paņēma krustmāte.
Iveta: Esmu šajā ģimenē kopš laika, kad mācījos 7.klasē. Tas arī bija laiks, kad iepazinos ar lielo un plašo ģimenes dzīvi.
Gita: Lielākais dārgums, manuprāt, ir ģimenes kopā sanākšana un svētku svinēšana.
Iveta: Arī es uzskatu, ka pats labākais ir kopā būšana un sirsnīga svētku svinēšana. Ģimene ir pats svarīgākais, kas vispār var būt, jo ģimene tas esi tu pats. Bez ģimenes tu neesi nekas. Kas gan uz šīs zemes ir cilvēks bez ģimenes? Nesen lasīju grāmatu “Kalns starp mums”, kur bija teikts, ka ļaunākais kas var būt ir būt vienam pašam lielā ļaužu pūlī. Es esmu ļoti laimīga šajā lielajā ģimenē, jo man tika dota iespēja iepazīt, kā tas ir, kad man ir mamma un tētis, un brāļi, ar kuriem kopā pasmieties un paraudāt. Arī ķircināšana no onkuļa un tantes rūpes. Ģimene nav tikai mamma un tētis, bet gan tas viss, kas ir mājās. Tā ir tā īpašā sajūta. Paldies Dievam, man tika dota otra iespēja to izbaudīt!
Gita: Ģimene ir līdzās ik uz soļa un tikai ar savu tuvinieku atbalstu es esmu spējusi īstenot savus sapņus. Ja nebūtu krustmātes un krustēva, mēs visi seši būtu, tā teikt, izmētāti.
Iveta: Pateicoties ģimenes atbalstam es tagad studēju Latvijas Universitātē, Baltu filoloģiju. Bez ģimenes es to nespētu, jo diemžēl valsts par bērniem bāreņiem tik ļoti nedomā, kā tas būtu nepieciešams. Par ģimenes atbalstu, es nedomāju tikai materiālo. Man pašai nebūtu ticība tam, ka es to spētu kādreiz darīt!
Gita: Es pašlaik esmu iestājusies skolā, kurā gribēju mācīties. Ir dažādi gājis, bija grūti, bet, pateicoties ģimenei, mācos 2.kursā profesiju, kas mani saista.
Iveta: Varbūt ir par skaļu tā teikt, bet pavisam droši varu apgalvot, ka vēlētos palīdzēt kādam bērnam, tāpat kā mana ģimene palīdzēja man. Es varētu paņemt aizbildniecība kādu, kuram trūkst ģimenes mīlestības un atbalsta, jo cilvēks, kurs kaut reizi ir izjutis vientulību, nekad to nenovēlēs nevienam citam!
Gita: Es augstu vērtēju savu krustvecāku uzņemšanos pieņemt sešus bērnus uzreiz. To es nevarētu. Krustmātei ir dzelzs nervi! Bet es labprāt kādreiz pati uzņemtos tādu atbildību, pieņemot kādu bērniņu ģimenē!
Iveta: Es noteikti savā dzīvē, ja vien man būs tāda iespēja, paņemšu kādu bērniņu no bērnu nama vai internātskolas, kuram ir nepieciešams tieši tas ģimenes modelis- mamma un tētis, jo bērns nevar izaugt bez vecākiem. Meitene nebar izaugt bez tēta un dēls bez mammas. Tas ir tas svarīgākais- mamma un tētis! Gribu visiem novēlēt mīlestību, ticību sev un paļāvību uz savu ģimeni, jo bez ģimenes mēs neesam nekas…
Intervija ir sagatavota projekta "Ģimeniskā aprūpe-drošais pamats bērna attīstībai" ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.
— 18. marts 2016
Gita: Nākam no desmit bērnu ģimenes. Mani un manus piecus brāļus un māsas aizbildniecībā paņēma krustmāte.
Iveta: Esmu šajā ģimenē kopš laika, kad mācījos 7.klasē. Tas arī bija laiks, kad iepazinos ar lielo un plašo ģimenes dzīvi.
Gita: Lielākais dārgums, manuprāt, ir ģimenes kopā sanākšana un svētku svinēšana.
Iveta: Arī es uzskatu, ka pats labākais ir kopā būšana un sirsnīga svētku svinēšana. Ģimene ir pats svarīgākais, kas vispār var būt, jo ģimene tas esi tu pats. Bez ģimenes tu neesi nekas. Kas gan uz šīs zemes ir cilvēks bez ģimenes? Nesen lasīju grāmatu “Kalns starp mums”, kur bija teikts, ka ļaunākais kas var būt ir būt vienam pašam lielā ļaužu pūlī. Es esmu ļoti laimīga šajā lielajā ģimenē, jo man tika dota iespēja iepazīt, kā tas ir, kad man ir mamma un tētis, un brāļi, ar kuriem kopā pasmieties un paraudāt. Arī ķircināšana no onkuļa un tantes rūpes. Ģimene nav tikai mamma un tētis, bet gan tas viss, kas ir mājās. Tā ir tā īpašā sajūta. Paldies Dievam, man tika dota otra iespēja to izbaudīt!
Gita: Ģimene ir līdzās ik uz soļa un tikai ar savu tuvinieku atbalstu es esmu spējusi īstenot savus sapņus. Ja nebūtu krustmātes un krustēva, mēs visi seši būtu, tā teikt, izmētāti.
Iveta: Pateicoties ģimenes atbalstam es tagad studēju Latvijas Universitātē, Baltu filoloģiju. Bez ģimenes es to nespētu, jo diemžēl valsts par bērniem bāreņiem tik ļoti nedomā, kā tas būtu nepieciešams. Par ģimenes atbalstu, es nedomāju tikai materiālo. Man pašai nebūtu ticība tam, ka es to spētu kādreiz darīt!
Gita: Es pašlaik esmu iestājusies skolā, kurā gribēju mācīties. Ir dažādi gājis, bija grūti, bet, pateicoties ģimenei, mācos 2.kursā profesiju, kas mani saista.
Iveta: Varbūt ir par skaļu tā teikt, bet pavisam droši varu apgalvot, ka vēlētos palīdzēt kādam bērnam, tāpat kā mana ģimene palīdzēja man. Es varētu paņemt aizbildniecība kādu, kuram trūkst ģimenes mīlestības un atbalsta, jo cilvēks, kurs kaut reizi ir izjutis vientulību, nekad to nenovēlēs nevienam citam!
Gita: Es augstu vērtēju savu krustvecāku uzņemšanos pieņemt sešus bērnus uzreiz. To es nevarētu. Krustmātei ir dzelzs nervi! Bet es labprāt kādreiz pati uzņemtos tādu atbildību, pieņemot kādu bērniņu ģimenē!
Iveta: Es noteikti savā dzīvē, ja vien man būs tāda iespēja, paņemšu kādu bērniņu no bērnu nama vai internātskolas, kuram ir nepieciešams tieši tas ģimenes modelis- mamma un tētis, jo bērns nevar izaugt bez vecākiem. Meitene nebar izaugt bez tēta un dēls bez mammas. Tas ir tas svarīgākais- mamma un tētis! Gribu visiem novēlēt mīlestību, ticību sev un paļāvību uz savu ģimeni, jo bez ģimenes mēs neesam nekas…
Intervija ir sagatavota projekta "Ģimeniskā aprūpe-drošais pamats bērna attīstībai" ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.