Ziņas
Konference "Birojnīcā"
22.aprīlī Berga bazāra „Birojnīcā” notika Latvijas Audžuģimeņu biedrības rīkotā konference „Ģimeniskā aprūpe – drošais pamats bērna attīstībai”.
Ar šo konferenci noslēdzās 2 gadu laikā īstenotais projekts „Ģimeniskā aprūpe- drošais pamats bērna attīstībai”. Dalībnieki tika iepazīstināti ar projekta laikā īstenotajām aktivitātēm . Par cik mērķa grupa bija plaša - 1) aizbildņi un audžuvecāki, 2) ārpusģimenes aprūpē esošie bērni un jaunieši, 3) ģimeņu bioloģiskie bērni un jaunieši, tad arī īstenotās aktivitātes ir ļoti daudzveidīgas. Dažas no tām, radošās laboratorijas, starpkultūru vakari, pārgājieni, ekskursijas, angļu valodas nodarbības, nometne, grāmatas „Laime ir ģimenē” izveide u.c. Vecumnieku novada domes Sociālā dienesta vadītāja Ina Jankeviča dalībniekus iepazīstināja ar projekta sākumā izstrādāto rokasgrāmatu „Atbalsts aizbildņiem un audžuģimenēm”, par tās praktisko pielietojumu.
Konferences īpašie viesi bija bērnu ārpusģimenes aprūpes eksperti no Linnea Kompetansesenter (Norvēģija). Eksperti 2 gadus ir vadījuši mentoru apmācības, lai šīs personas turpmāk varētu sniegt kompetentu atbalstu aizbildņiem un audžuģimenēm, lai patstāvīgi varētu vadīt atbalsta grupas. Konferencē tika skaidrots kāpēc apmācību pamatā tika izmantots „Drošā pamata modelis”. Tulkots materiāls par šo pieeju ir atrodams grāmatā „Laime ir ģimenē”, kuru ir iespējams saņemt Latvijas Audžuģimeņu biedrība, iepriekš sazinoties ar biedrības darbiniekiem.
Viena no aktuālākajām ārpusģimenes aprūpes problēmām ir darbs ar bioloģiskajām ģimenēm, tāpēc viena ko konferences tēmām bija „Bioloģiskās sistēmas nozīme audzinot bērnus ārpusģimenes aprūpē”. Lai cik negatīva un traumējoša nebūtu bērna pieredze bioloģiskajā ģimenē, tā jebkurā gadījumā ir viņa identitāte. Ir jābūt iespējai satikt bioloģiskos vecākus. Ir jābūt profesionāliem audžuvecākiem, kas palīdz bērnam tikt galā ar nepatīkamām sajūtām, atmiņām. Noliedzot vecākus, tiek noliegts arī pats aprūpē pieņemtais bērns. Ir gandrīz neiespējami attīstītais veselīgai personībai, ja daļa no tās identitātes tiek slēpta vai noliegta.
Konferences noslēgumā Kari Kensland un Elen Andersen dalījās ar pārdomām un secinājumiem, kas radušies pēc 2 gadu braukāšanas uz Latviju. Latvija ir kultūra, kurā nav pieņemts runāt par jūtām, tām bieži nav apzīmējumi. Sākot izmantot Drošā pamata modeli, paralēli ir jāattīsta prasme atpazīt savas jūtas, kā arī prasme runāt par jūtām ar aprūpē pieņemtajiem bērniem. Viņas aicināja atcerēties, ka aiz katras sliktās bērna uzvedības, ir iemesls – neapmierinātas emocionālās vajadzības, piesaistes vai piederības trūkums. Sliktā uzvedība ir koriģējama tikai izprotot paslēptos iemeslus, kāpēc tas tā notiek. Svarīgi arī, ka konkrēta modeļa pielietošana liek atbalsta grupu sarunām būt fokusētām uz konkrētu gadījumu, nevis ļauties bezmērķīgu runāšanai.
Projektu „Ģimeniskā aprūpe – drošais pamats bērna attīstībai” finansiāli atbalstīja Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
— 23. aprīlis 2016
22.aprīlī Berga bazāra „Birojnīcā” notika Latvijas Audžuģimeņu biedrības rīkotā konference „Ģimeniskā aprūpe – drošais pamats bērna attīstībai”.
Ar šo konferenci noslēdzās 2 gadu laikā īstenotais projekts „Ģimeniskā aprūpe- drošais pamats bērna attīstībai”. Dalībnieki tika iepazīstināti ar projekta laikā īstenotajām aktivitātēm . Par cik mērķa grupa bija plaša - 1) aizbildņi un audžuvecāki, 2) ārpusģimenes aprūpē esošie bērni un jaunieši, 3) ģimeņu bioloģiskie bērni un jaunieši, tad arī īstenotās aktivitātes ir ļoti daudzveidīgas. Dažas no tām, radošās laboratorijas, starpkultūru vakari, pārgājieni, ekskursijas, angļu valodas nodarbības, nometne, grāmatas „Laime ir ģimenē” izveide u.c. Vecumnieku novada domes Sociālā dienesta vadītāja Ina Jankeviča dalībniekus iepazīstināja ar projekta sākumā izstrādāto rokasgrāmatu „Atbalsts aizbildņiem un audžuģimenēm”, par tās praktisko pielietojumu.
Konferences īpašie viesi bija bērnu ārpusģimenes aprūpes eksperti no Linnea Kompetansesenter (Norvēģija). Eksperti 2 gadus ir vadījuši mentoru apmācības, lai šīs personas turpmāk varētu sniegt kompetentu atbalstu aizbildņiem un audžuģimenēm, lai patstāvīgi varētu vadīt atbalsta grupas. Konferencē tika skaidrots kāpēc apmācību pamatā tika izmantots „Drošā pamata modelis”. Tulkots materiāls par šo pieeju ir atrodams grāmatā „Laime ir ģimenē”, kuru ir iespējams saņemt Latvijas Audžuģimeņu biedrība, iepriekš sazinoties ar biedrības darbiniekiem.
Viena no aktuālākajām ārpusģimenes aprūpes problēmām ir darbs ar bioloģiskajām ģimenēm, tāpēc viena ko konferences tēmām bija „Bioloģiskās sistēmas nozīme audzinot bērnus ārpusģimenes aprūpē”. Lai cik negatīva un traumējoša nebūtu bērna pieredze bioloģiskajā ģimenē, tā jebkurā gadījumā ir viņa identitāte. Ir jābūt iespējai satikt bioloģiskos vecākus. Ir jābūt profesionāliem audžuvecākiem, kas palīdz bērnam tikt galā ar nepatīkamām sajūtām, atmiņām. Noliedzot vecākus, tiek noliegts arī pats aprūpē pieņemtais bērns. Ir gandrīz neiespējami attīstītais veselīgai personībai, ja daļa no tās identitātes tiek slēpta vai noliegta.
Konferences noslēgumā Kari Kensland un Elen Andersen dalījās ar pārdomām un secinājumiem, kas radušies pēc 2 gadu braukāšanas uz Latviju. Latvija ir kultūra, kurā nav pieņemts runāt par jūtām, tām bieži nav apzīmējumi. Sākot izmantot Drošā pamata modeli, paralēli ir jāattīsta prasme atpazīt savas jūtas, kā arī prasme runāt par jūtām ar aprūpē pieņemtajiem bērniem. Viņas aicināja atcerēties, ka aiz katras sliktās bērna uzvedības, ir iemesls – neapmierinātas emocionālās vajadzības, piesaistes vai piederības trūkums. Sliktā uzvedība ir koriģējama tikai izprotot paslēptos iemeslus, kāpēc tas tā notiek. Svarīgi arī, ka konkrēta modeļa pielietošana liek atbalsta grupu sarunām būt fokusētām uz konkrētu gadījumu, nevis ļauties bezmērķīgu runāšanai.
Projektu „Ģimeniskā aprūpe – drošais pamats bērna attīstībai” finansiāli atbalstīja Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.