Ziņas
Mirkļi ģimenē. Elitas stāsts.
Esmu izaudzinājusi vienu audžumeitu, tagad audzinu otru. Lautu paņēmu pirms četriem gadiem. Izvēli izdarīju, jo bāriņtiesa piedāvāja ņemt aizbildniecībā bērniņu. Izgāju kursus, kas paredzēti audžu vecākiem. Iepriekš es biju aizbildne, šobrīd ar statusu audžuģimene.
Ilgi nācās domāt ņemt vai neņemt bērnu. Bija kārtīgi jāpārdomā situācija un piedāvājums. Tomēr bāriņtiesa pazvanīja un mīļi palūdza un piedāvāja pieņemt vēl vienu bērniņu.
Aizbraucām uz Allažu krīzes centru iepazīties ar Lauru. Meitene mums iepatikās! Un tā mēs nolēmām viņu paņemt savā paspārnē!
Tagad dzīvojam kopā, cīnāmies, mācamies, gan priekos, gan bēdās. Šajos bērnos ir ļoti daudz jāiegulda- mīlestība, saticība un prasme dalīties vienam ar otru, jo ne vienmēr to vēlas, un tas ir saprotams, jo bērns ir audzis tādos apstākļos, kas viņam nebija labvēlīgi, vai audzis viens, liela ietekme bijusi arī pieaugušajiem, kas līdz šim bijuši ar bērnu. Ir sāpīgi redzēt, ka bērns nevēlas pieņemt, ko mēs piedāvājam, bet ar laiku kopā iemācāmies darīt dažādus darbus, satikt ar māsām, kā arī ar mazākiem bērniem. Tomēr ienākot jaunā ģimenē bērnam ir jārēķinās ar izmaiņām, jāsamierinās, jāprot pieņemt, jāuzklausa. Svešā ģimenē tas ir pavisam savadā, kā bija ierasts!
Tiem vecākiem, kas plāno vai apsver iespēju ņemt bērnu ģimenē es novēlu nebaidīties no šī soļa! Arī es sākumā, kad paņēmu pirmo bērnu, baidījos. Nācās visu kārtīgi pārdomāt. Arī tagad, kad bija iespēja pieņemt Lauru, domāju ilgi, bet es nenožēloju! Ir ieguldīts liels darbs, bet ir jādomā pozitīvi un jāiet uz priekšu! Ir gājis grūti, tikām ar to galā, iemācījāmies sadzīvot! Tagad ir sajūta, ka Laura ir savs nevis audžubērns!
Laura ir dziedoša meitene, patīk dziedāt, piedalāmies pasākumos. Ļoti novērtēju Latvijas Audžuģimeņu rīkotos pasākumus un iespēju būt kopā ar līdzīgā situācijā nonākušām ģimenēm. Kopā būšanai ir liela nozīme, sarunas ar citām ģimenēm, svētku svinēšana. Ne vienmēr izdodas satikties, iziet visiem kopā, bet šie pasākumi dod šādu iesēju!
Bērni ir mīļi un viņi ļoti gaida mīlestību! Nevajag baidīties pieņemt bērnu savā ģimenē!
Intervija ir sagatavota projekta "Ģimeniskā aprūpe-drošais pamats bērna attīstībai" ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.
— 17. februāris 2016
Esmu izaudzinājusi vienu audžumeitu, tagad audzinu otru. Lautu paņēmu pirms četriem gadiem. Izvēli izdarīju, jo bāriņtiesa piedāvāja ņemt aizbildniecībā bērniņu. Izgāju kursus, kas paredzēti audžu vecākiem. Iepriekš es biju aizbildne, šobrīd ar statusu audžuģimene.
Ilgi nācās domāt ņemt vai neņemt bērnu. Bija kārtīgi jāpārdomā situācija un piedāvājums. Tomēr bāriņtiesa pazvanīja un mīļi palūdza un piedāvāja pieņemt vēl vienu bērniņu.
Aizbraucām uz Allažu krīzes centru iepazīties ar Lauru. Meitene mums iepatikās! Un tā mēs nolēmām viņu paņemt savā paspārnē!
Tagad dzīvojam kopā, cīnāmies, mācamies, gan priekos, gan bēdās. Šajos bērnos ir ļoti daudz jāiegulda- mīlestība, saticība un prasme dalīties vienam ar otru, jo ne vienmēr to vēlas, un tas ir saprotams, jo bērns ir audzis tādos apstākļos, kas viņam nebija labvēlīgi, vai audzis viens, liela ietekme bijusi arī pieaugušajiem, kas līdz šim bijuši ar bērnu. Ir sāpīgi redzēt, ka bērns nevēlas pieņemt, ko mēs piedāvājam, bet ar laiku kopā iemācāmies darīt dažādus darbus, satikt ar māsām, kā arī ar mazākiem bērniem. Tomēr ienākot jaunā ģimenē bērnam ir jārēķinās ar izmaiņām, jāsamierinās, jāprot pieņemt, jāuzklausa. Svešā ģimenē tas ir pavisam savadā, kā bija ierasts!
Tiem vecākiem, kas plāno vai apsver iespēju ņemt bērnu ģimenē es novēlu nebaidīties no šī soļa! Arī es sākumā, kad paņēmu pirmo bērnu, baidījos. Nācās visu kārtīgi pārdomāt. Arī tagad, kad bija iespēja pieņemt Lauru, domāju ilgi, bet es nenožēloju! Ir ieguldīts liels darbs, bet ir jādomā pozitīvi un jāiet uz priekšu! Ir gājis grūti, tikām ar to galā, iemācījāmies sadzīvot! Tagad ir sajūta, ka Laura ir savs nevis audžubērns!
Laura ir dziedoša meitene, patīk dziedāt, piedalāmies pasākumos. Ļoti novērtēju Latvijas Audžuģimeņu rīkotos pasākumus un iespēju būt kopā ar līdzīgā situācijā nonākušām ģimenēm. Kopā būšanai ir liela nozīme, sarunas ar citām ģimenēm, svētku svinēšana. Ne vienmēr izdodas satikties, iziet visiem kopā, bet šie pasākumi dod šādu iesēju!
Bērni ir mīļi un viņi ļoti gaida mīlestību! Nevajag baidīties pieņemt bērnu savā ģimenē!
Intervija ir sagatavota projekta "Ģimeniskā aprūpe-drošais pamats bērna attīstībai" ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.