Projekti
Ģimeniskā aprūpe -drošais pamats bērna attīstībai nr.10.
Projekta "Ģimeniskā aprūpe - drošais pamats bērna attīstībai" ietvaros tika rīkota nometne "Laime ir ģimenē". Nometnē bija iespējams piedalīties LAB aizbildņu ģimenēm, kopā 50 personām.
Nometne notika gan ainaviski, gan atmosfēras ziņā lieliskā vietā „Ķoņu dzirnavās”. Vietā, kur dabiski tiek ievērots videi draudzīgs dzīvesveids. Ja telpas ir iekārtotas izmantojot dabiskos materiālus, ja ēdiens garšo dabiski, istabiņas smaržo dabiski, apkārt ir vienkāršas pļavas, lauki, upe, tad esot šādā vietā arī attiecības sāk dabiski sakārtoties.
Nometnes galvenais mērķis bija ģimeņu saliedēšana, izmantojot dažāda veida aktivitātes. Lekciju un diskusiju laikā tika izvērtēts „Cik pilns ir mans spainītis?”. Kas ir spainītis? Apmierinājums ar dzīvi un emocionāla labsajūta. Tika runāts par veidiem kā varam piepildīt savu un citu spainīšus, kā arī par riskantajiem brīžiem, kad spainīšus tukšojam. Bērniem un jauniešiem visaizraujošākais šķita pārgājiens ar komandas saliedēšanas uzdevumiem. Pārgājieniem vienmēr ir jābūt fiziski aktīvākiem, izaicinošākiem un pilniem ar piedzīvojumiem.
Gan aktivitāšu ietvaros, gan jebkurā brīvā brīdī bija dzirdamas ģimeņu sarunas un dzīvesstāsti. Skaudrākais secinājums ir tas, ka ģimenēm, kuru aprūpē atrodas bez vecāku gādības palikušie bērni, vienmēr būs nepieciešams atbalsts. Tas nav pielīdzināms sava bioloģiskā bērna aprūpei. Bērna pamatos visbiežāk ir palikušas traumas – vardarbība, uzmanības un aprūpes trūkums, vecāku zaudējums, šķiršanās, kauns par savu identitāti. Tās ir lietas, kas ikdienā nodarbība bērna prātus un bieži vien viņi nespēj sadzirdēt vai uztvert visvienkāršāko informāciju kā skolā, tā arī mājās. Viss notikušais ir dzīvs. Tāpēc aizbildņiem un audžuvecākiem ir jābūt ļoti gudriem un uzmanīgiem, lai pamanītu kas patiesībā notiek ar šiem bērniem, jo parastie bērnu aprūpes standarti nedarbojas.
Bērnu un vecāku kopā pavadītais laiks bija lieliska iespēja labāk iepazīt vienam otru, paraudzīties no malas kādas ir ģimenes attiecības, kā arī redzēt, kāds ir bērns komunikācijā ar citiem bērniem vai pieaugušajiem.
— 16. jūlijs 2015
Projekta "Ģimeniskā aprūpe - drošais pamats bērna attīstībai" ietvaros tika rīkota nometne "Laime ir ģimenē". Nometnē bija iespējams piedalīties LAB aizbildņu ģimenēm, kopā 50 personām.
Nometne notika gan ainaviski, gan atmosfēras ziņā lieliskā vietā „Ķoņu dzirnavās”. Vietā, kur dabiski tiek ievērots videi draudzīgs dzīvesveids. Ja telpas ir iekārtotas izmantojot dabiskos materiālus, ja ēdiens garšo dabiski, istabiņas smaržo dabiski, apkārt ir vienkāršas pļavas, lauki, upe, tad esot šādā vietā arī attiecības sāk dabiski sakārtoties.
Nometnes galvenais mērķis bija ģimeņu saliedēšana, izmantojot dažāda veida aktivitātes. Lekciju un diskusiju laikā tika izvērtēts „Cik pilns ir mans spainītis?”. Kas ir spainītis? Apmierinājums ar dzīvi un emocionāla labsajūta. Tika runāts par veidiem kā varam piepildīt savu un citu spainīšus, kā arī par riskantajiem brīžiem, kad spainīšus tukšojam. Bērniem un jauniešiem visaizraujošākais šķita pārgājiens ar komandas saliedēšanas uzdevumiem. Pārgājieniem vienmēr ir jābūt fiziski aktīvākiem, izaicinošākiem un pilniem ar piedzīvojumiem.
Gan aktivitāšu ietvaros, gan jebkurā brīvā brīdī bija dzirdamas ģimeņu sarunas un dzīvesstāsti. Skaudrākais secinājums ir tas, ka ģimenēm, kuru aprūpē atrodas bez vecāku gādības palikušie bērni, vienmēr būs nepieciešams atbalsts. Tas nav pielīdzināms sava bioloģiskā bērna aprūpei. Bērna pamatos visbiežāk ir palikušas traumas – vardarbība, uzmanības un aprūpes trūkums, vecāku zaudējums, šķiršanās, kauns par savu identitāti. Tās ir lietas, kas ikdienā nodarbība bērna prātus un bieži vien viņi nespēj sadzirdēt vai uztvert visvienkāršāko informāciju kā skolā, tā arī mājās. Viss notikušais ir dzīvs. Tāpēc aizbildņiem un audžuvecākiem ir jābūt ļoti gudriem un uzmanīgiem, lai pamanītu kas patiesībā notiek ar šiem bērniem, jo parastie bērnu aprūpes standarti nedarbojas.
Bērnu un vecāku kopā pavadītais laiks bija lieliska iespēja labāk iepazīt vienam otru, paraudzīties no malas kādas ir ģimenes attiecības, kā arī redzēt, kāds ir bērns komunikācijā ar citiem bērniem vai pieaugušajiem.